|
Sambas vēsture – tā ir afrikāņu deju apvienošanās vēsture. Šīs dejas parādījās Brazīlijā kopā ar vergiem no Kongo un Angolas, kopā ar spāņu un portugāļu dejām, kuras Dienvidamerikas iekarotāji atveda uz Eiropu. 14. gadsimtā portugāļi ņēma līdzi uz Brazīliju daudz vergu no Angolas un Kongo, kuri, savukārt, atveda līdzi no Āfrikas tādas dejas, kā Ca-tare-te, Em-bo-lada un Ba-tuque. Šīs dejas Eiropā skaitījās ļoti grēcīgas, jo dejas procesā partneri pieskārās viens otram ar nabām (jā, tieši ar nabām, nevis ar vēderiem – inkvizīcija tajos laikos bija ļoti stingra un intelektuāli attīstīta). Em-bo-lada – deja, kurā tiek attēlota govs ar bumbiņām uz ragiem drošībai, vārds „embolada” Brazīlijā šobrīd ir sinonīms vārdam „muļķīgs”. Batique bija tik populārs, ka Spānijas karalis Manuels I izdeva likumu, kurš aizliedz šo deju. Tā ir deja aplī ar bumbulīšiem, līdzīga čarlstonam, ar pāri, kura dejo apļa vidū.
|
|
1952. gadā slavens angļu balles deju skolotājs Pjērs La-vells (Pierre La-velle), apmeklējot Kubu, ieraudzīja oriģinālu rumbas izpildījumu ar papildus soļiem, ar piemērotiem papildus sitieniem mūzikā, kad ritms tiek veidots ar kastaņešu, bungu sitieniem, ar trīs akcentētiem klabošiem. Atgriežoties Anglijā, viņš sāka pasniegt šo variantu, kā atsevišķu jaunu deju.
Varētu būt, ka dejas nosaukums radās no spāņu „Cha-cha” – „ča-ča” (ļoti nedroši), vai arī „cha-char” – košļāt kokas lapas” (vairāk vai mazāk) vai no „char” – „tēja”. Bet, visvairāk iespējams, ka nosaukums radās no ātrās un jautrās kubas dejas „Guaracha” (guarača), kā arī no attiecīgo mūzikas instrumentu līdzskanīgiem klikšķiem šases laikā. Guarača deja bija populāra Eiropā pagājušā gadsimta beigās, 1898. gadā tā tika ienesta deju anamblejas programmā Coupar Angus, Skotijā.
|
|
Džaivs parādījās 19. gadsimtā ASV dienvidaustrumos, pie tam, vieni uzskata, ka džaivs bija nēģeru deja, citi – ka tā bija indiāņu seminolu kara deja Floridā (apkārt notvertam bālģīmim vai viņa galvaskausam). Pastāv arī versija, ka nēģeri dejoja džaivu vēl Āfrikā, un pēc tam to sāka dejot indiāņi.
Vārds „Jive” ir līdzīgs Dienvidāfrikas vārdam „Jev” – „runāt viegli”. Kā arī vārdam „Jive” ir līdzīga nozīme nēģeru slengā: „maldināšana, viltīgums”, bet, varbūt, tā ir izcelsme no angļu „jibe”, kas slengā nozīmē „lētās preces”, „marihuāna”. Precīzi nav zināms kurš no šiem vārdiem kalpoja par avotu dejas nosaukumam, un tātēļ nav skaidra tajā iekļautā primārā nozīme.
|
|
|
Rumba – ir deja, ko sāka dejot afrikāņu nēģeri, atvestie uz Kubu pagājušā gadsimta beigās. Šī deja izceļ korpusa kustību, nevis kāju kustību. Sarežģīti, uzliktie viens uz otra ritmi, kas radās klauvējot ar podiem, karotēm, pudelēm, ir vairāk svarīgi, nekā pati melodija. Rumba, kombinācijā ar eiropiešu Contradanzu parādījās Havanā, 19. Gadsimtā. Nosaukums „Rumba”, iespējami, radās no deju grupu „rumboso orquestra” nosaukuma, tomēr Spānijā vārds „rumbo” nozīmē „ceļš” (krievu valodā „rumba” jūras kontekstā - virziens), bet „rhum” – ir liķiera šķira, kura bija populāra Karību baseinā, pie tam, jebkurš no šiem vārdiem var tikt izmantots, lai aprakstītu šo deju. Oriģināla nosaukuma jēga, manuprāt, ir „dvēseles ceļš”
|
|
|
|
